400 gadu pirms mūsu ēras kā simbolu sāka attēlot uz monētām Rodas salā,kuras nosaukums radies no grieķu vārda rhodon, kas tulkojumā nozīmē roze.
Senie ēģiptieši rozes uzskatīja par svētiem ziediem. To paliekas atrastas vainagos faraonu kapenēs. Kleopatra izvēlējās rozes savām pilīm - gan viņas vannas istabas, gan visas valdnieces lietotās neskaitāmās kosmētikas substances smaržoja pēc rozēm.
Kā mīlestības simbols roze turpina pastāvēt vēl līdz pat mūsu dienām. Baltā roze toties daudzās teikās un leģendās simbolizē nāvi. Baznīcas ikonogrāfija rozi kā ziedu karalieni padarīja par debesu karalienes Marijas un jaunavības simbolu; tikai jaunavām viduslaikos bija atļauts nēsāt.
Antīkās mitoloģijas simbolikā priekšplānā izvirzījās mīts par Adonīda, Afrodītes mīļotā, nāvi, no kura asinīm esot izaugušās pirmās sarkanās rozes. Līdz ar to tās kļuva par simbolu pāri nāvei stāvošai mīlestībai un atdzimšanai.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru